Reformēta pielūgsme

"Parādi man draudzes dziesmas, un es pastāstīšu par tās teoloģiju." Reformētā teoloģija vienmēr ir uzsvērusi kopdziesmu un korāļu nozīmi draudzes kopīgajā pielūgsmē. Kori ir bijuši neatņemama baptistu draudžu sastāvdaļa jau no pašiem pirmsākumiem. Daudzkārt mēs varētu teikt, ka pirms draudzē vēl bija mācītājs - tur jau bija koris.

Protestantu reformācijas aizsākumā Mārtiņš Luters kopā ar savu draugu un komponistu Johanu Valteru 1524. gadā izdeva dziesmu krājumu, ko mēdz dēvēt par Vitenbergas dziesmu grāmatu. Luters savu priekšvārdu sāk, uzsverot to, ko visi kristieši zina kā patiesību: Raksti māca, ka mums ir jādzied Dievam slava. Viņš raksta: “To, ka dziedāt korāļus un himnas ir labi un Dievam patīkami, manuprāt, zina ikviens kristietis.” Luters bieži uzsvēra himnu nozīmi draudzes dievkalpojumā. “Līdzās Dieva Vārdam,” Luters raksta citviet, “mūzika ir pelnījusi visaugstāko godu.” Viņš saprata, ka mūzikai piemīt īpašs spēks ietekmēt mūsu prātus un jūtas. “Vai tu vēlies mierināt noskumušos, likt bezrūpīgajiem bīties, iedrošināt izmisušos, likt zemoties lepnajiem vai remdēt naida pilnos — tad nav iedarbīgāka līdzekļa par mūziku!”

Mūzikai ir īpaša spēja dziļi iespiesties mūsu sirdīs un prātos. Tāpēc arī Svētie Raksti bieži vien saista mācību un dziedāšanu kā savstarpēji saistītas un viena otru papildinošas lietas (Kol. 3:16). Senās baznīcas himnas ir bagātas ar teoloģiju un rakstītas tā, ka katrs nākamais pants papildina un izskaidro iepriekšējo un atklāj kādu dziļu patiesību par Dievu un Viņa darbiem. Diemžēļ mūsdienu kristīgajā slavēšanas mūzikā šie elementi bieži vien ir pazaudēti. Dziesmas bieži vien ir iztukšotas no teoloģijas un ir vairāk vērstas uz cilvēku emocijām nevis uz patiesības pasludināšanu. Pielūgsme vairāk atgādina pasaulīgu koncertu nekā visas draudzes kopdziedāšanu.

Pielūgsme kā kopdziesma

Korāļi tika rakstīti draudzes kopīgai dziedāšanai. Atšķirībā no mūsdienu slavēšanas mūzikas, kura ir veidota tā, lai to izpildītu solisti vai slavēšanas grupa - kopdziesma ir paredzēta visas draudzes dziedāšanai. Mūsdienu slavēšanas dziesmas piespiež cilvēkiem censties izsekot līdzi izpildītāju ritmam un tempam, ko ne visi spēj izdarīt. Tas savukārt izjauc draudzes kopīgo dziedāšanu un noved pie tā, ka daudzi cilvēki nedzied nemaz.

Korāļi un himnas savukārt ir veidotas ar mērķi, lai tās varētu viegli dziedāt visa draudze. Harmoniju nosaka četrbalsīgs vokālais salikums, tādēļ šīs dziesmas ir īpaši piemērotas pilnskanīgai draudzes kopdziedāšanai. Tā kā mūzika ir pierakstīta notīs, melodija un ritms ir skaidri noteikti, un draudze var dziedāt vienoti, neesot atkarīga no vokālo izpildītāju pašizpausmēm.

Himnas māca teoloģiju

Bībeles pētnieks Gordons Fī ir teicis: “Parādiet man draudzes dziesmas, un es jums parādīšu tās teoloģiju.” Vai dziesmas, kuras dziedam dievkalpojumā ir bagātas ar Dievu Vārdu? Pielūgsme kalpo, lai piešķirtu svētrunai papildus dziļumu un spēku. Ja dziesmas, kuras dziedam, nestiprina, nebagātina un neceļ mūsu ticību, tad tās vienkārši nav dziedāšanas vērtas. Sekla pielūgsme rada seklu teoloģiju. Turpretī Dieva Vārdā balstīta pielūgsme nostiprina un iespiež Dieva patiesību vēl jo dziļāk mūsu sirdīs.

Korāļi paceļ mūsu emocijas

Kristīgā pielūgsme nedrīkst būt atdalīta no mūsu emocijām. Patiesai pielūgsmei ir jāpaceļ mūsu emocijas un jāaizdedzina mūsu sirdis par patiesību, kuru dziedam. Debesis ir skaļa vieta un pielūgsmes uzdevums ir pacelt mūs tuvāk debesu korim. Tomēr šīm emocijām ir jāizriet no patiesības. Tās nedrīkst būt mākslīgi radītas ar skaņas, gaismas vai dūmu efektu palīdzību. Ja mūsu emocijas raisa tikai mūzikas stils, nevis dziedātie vārdi, mēs riskējam ieslīgt sentimentālismā. Senās himnas un korāļi palīdz uzturēt šo tik būtisko līdzsvaru starp prātu un sirdi – tie ietērpj varenās patiesības par Dieva svētumu, Kristus upuri un mūsu pestīšanu kopīgā dziesmā, kas liek mūsu sirdīm nodrebēt šo patiesību priekšā.

Himnas vieno paaudzes

Dziedot himnas, mēs ne tikai brīnišķīgā un dziļi vienojošā veidā dziedam vienā korī, bet arī vienojamies ar tiem svētajiem, kuri šīs pašas dziesmas ir dziedājuši pēdējos divus tūkstošus gadu. Korāļu dziedāšana nav domāta tikai cilvēkiem gados, vai tiem, kuri vēlas tradicionālāku dievkalpojuma formātu. Tas ir dārgs mantojums, kuru esam saņēmuši no paaudzes paaudzē. "Tas Kungs ir mūsu stiprā klints" aizved mūs atpakaļ pie reformācijas un ļauj sadzirdēt Mārtiņa Lutera vārdus. "Prieka pilni tev mēs dziedam" atklāj mums Bēthovena mūziku un ļauj mums baudīt vienu no labākajiem baznīcas mūzikas komponistiem. Veslija himnas mūs vieno ar 18. gadsmita atmodu.

Draudzes dziesmas nav tikai muzikāls ievads svētrunai. Tā ir draudzes balss Dieva priekšā. Tas ir laiks, kad draudze apliecina savu ticību un pasludina Dieva patiesību. Ja svētruna ir Dieva Vārda skaidrojums draudzei, tad kopdziesma ir šī Vārda atbalss draudzes vidū. Tā ir teoloģija, kas pārvērsta dziesmā.