Ar ko atšķiras reformāti no reformētajiem baptistiem
Mēs varētu sacīt, ka reformāti un reformētie baptisti ir teoloģiski brālēni. Reformētie baptisti, tāpat kā reformāti ir savā ticībā reformēti, taču pieņem baptistu uzskatu par kristībām, derību un draudzi. Šī iemesla dēļ reformētie baptisti bieži vien atrod lielāku teoloģisko vienprātību ar reformātu draudzēm nekā ar baptistu draudzēm.
Reformāti un reformētie baptisti ir tuvi radinieki kristīgajā ģimenes kokā. Tiem ir daudz kopīgā, sākot ar reformētu izpratni par Dievu, Svētajiem Rakstiem un pestīšanu, līdz kopīgai vēsturei, kas sakņojas 16. gadsimta reformācijā. Ieskatoties abās konfesijās, mēs varam novērot, ka abas konfesijas lasa vienas un tās pašas grāmatas, seko vieniem un tiem pašiem teologiem un autoriem un ir vienoti daudzos jautājumos.
Kopīgais
Pirms mēs apskatām atšķirības, ir svarīgi atzīmēt, ka reformāti un reformētie baptisti ir vienoti daudzos jautājumos. Viena no galvenajām kopīgajām iezīmēm ir tā, ka abas konfesijas pieņem reformēto teoloģiju.
Reformētā teoloģija māca, ka cilvēks ir pilnībā samaitāts un nespēj pats nākt pie Dieva. Dievs ir pilnībā suverēns pār cilvēku dzīvēm un jau pirms pasaules radīšanas Dievs ir izredzējis cilvēkus glābšanai. Pie krusta Jēzus nomira un samaksāja par visiem cilvēkiem, kuri atsauksies Evaņģēlijam un nāks pie Jēzus. Šo mācību mēdz dēvēt arī par kalvinismu jeb žēlastībās mācībām.
1. Pilnīga samaitātība - māca, ka cilvēks ir pilnībā samaitāts, garīgi miris un nav spējīgs pats atsaukties Evaņģēlija aicinājumam.
2. Beznosacījuma izredzēšana - māca, ka Dievs pirms pasaules radīšanas ir izredzējis cilvēkus glābšanai.
3. Ierobežotā atpirkšana - māca, ka Dievs ir atpircis Savas avis un samaksājis pie krusta par viņu grēkiem.
4. Neatvairāmā žēlastība - māca, ka Dievs aicina un velk savas avis pie sevis, un ka visi, kurus Dievs velk pie sevis nāks pie Viņa.
5. Svēto izturība - māca, ka Dievs uztur ticīgos un tie nekad neatkritīs no ticības.
Reformātus un reformētos baptistus arī vieno kopīga vēsture, sakņota 16. gadsimta reformācijā. Abas konfesijas pieturas pie reformācijas 5 solām - vienīgi Raksti, vienīgi žēlastība, vienīgi ticība, vienīgi Kristus, vienīgi Dievam Gods. Abas konfesijas uzsver Svēto Rakstu nekļūdīgumu un pietiekamību un Dieva suverenitāti.
Atšķirīgais
Tomēr neskatoties uz daudz kopīgo, pastāv arī kādas būtiskas atšķirības starp šīm divām konfesijām. Viena no tām ir atšķirīgs skatījums uz kristībām. Reformāti, uzsverot, ka kristības ir derības zīme - krista arī zidaiņus. Taču reformētie baptisti praktizē ticīgo pagremdi.
Reformāti māca, ka ticīgo bērniem vajadzētu saņemt derības zīmi, līdzīgi kā apgraizīšana bija derības zīme Vecajā Derībā. Tas gan nenozīmē, ka visi, kuri bērnībā ir kristīti kā zīdaiņi automātiski ir glābti, ja viņi paši vēlāk neturpina sekot Kristum.
Reformētie baptisti savukārt uzskata, ka cilvēkam ir jāapliecina sava ticība pirms kristībām. Reformētie baptisti māca, ka cilvēkam ir sākumā jādzird un jātic Evaņģēlijam un pēc tam jātop kristītam. Tāpēc reformētie baptisti uzskata, ka kristības ir paredzētas tikai ticīgajiem.
Vēl viena būtiska atšķirība pastāv derību izpratnē. Abas konfesijas māca, ka Bībele ir viens vienots stāsts par to kā Dievs izglābj Savu tautu. Abas konfesijas uzsver, ka glābšana vienmēr ir bijusi vienīgi no žēlastības un ticības, nevis no darbiem.
Reformātu draudzes uzsver nepārtrauktību starp Izraēlu Vecajā Derībā un draudzi Jaunajā Derībā. Vecajā Derībā ticīgie un viņu bērni tika iekļauti redzamajā derībā. Reformētās draudzes uzskata, ka šis princips turpinās arī Jaunajā Derībā, lai gan derības zīme ir mainījusies no apgraizīšanas uz kristību.
Reformētie baptisti piekrīt, ka Bībele ir viens vienots stāsts, bet viņi uzsver, ka Jaunā Derība būtiski atšķiras no Vecās Derības. Jaunās Derības locekļi ir tie, kuri patiesi pazīst To Kungu. Tāpēc viņi tic, ka jaunās derības zīme būtu jāpieņem tikai tiem, kuri spēj savu ticību apliecināt.
Mēs varētu sacīt, ka reformāti un reformētie baptisti ir teoloģiski brālēni. Reformētie baptisti, tāpat kā reformāti ir savā ticībā reformēti, taču pieņem baptistu uzskatu par kristībām, derību un draudzi. Šī iemesla dēļ reformētie baptisti bieži vien atrod lielāku teoloģisko vienprātību ar reformātu draudzēm nekā ar baptistu draudzēm.